Site Overlay

LDJA VĒSTURE

Latvijas burātājiem ir paveicies. Tā bija tīrā nejaušība, kad tālajā 1959. gada ziemā trīs studenti, satikušies Rīgas tehniskajā universitātē, nolēma realizēt pusaudžu gados radušos ideju un, sastiprinot divas smailītes, uzbūvēja pirmo katamarānu. Tagad katamarāni un cita tipa daudzkorpusu jahtas ir visātrākās un reizē visstraujāk augošais sektors pasaules jahtu būves industrijā.. Raksturīgi, ka tieši pašu būvēts katamarāns Kaupo ir pirmā jahta no Latvijas, kura apriņķojusi Zemes lodi, un tās kapteinis Valdis Grenenbergs ir viens no pieminētās studentu trijotnes.

Tā bija nejaušība, ka Latvijas katamarānu būvētāji, netiekot uz sacensībām ārpus “dzelzs priekškara”, nolēma sacensties neklātienē un uzbūvēja jahtu ātruma rekordiem. Reizē ar pārspēto pasaules ātruma rekordu tika izpētīti zemūdens spārni un atklāts jaunas to izmantošanas iespējas.

Tāpēc neliels atskats pagātnē…

1959. gads. Trīs studenti Aldis, Valdis un Vilnis uzbūvē jahtu ar diviem korpusiem. Kad jaunā jahta aizburā līdz tuvākajam jahtklubam, tās autori uzzina, ka līdzīgas jahtas būvē arī citur, sauc tās par katamarāniem un ideja nāk no Klusā okeāna saliniekiem. Arī ātrums, salīdzinot ar “normālajām” jahtām, ir tālu no cerētā

1962. gads. Tikai trešais no studentu būvētajiem katamarāniem attaisno visas cerības. Tas aprēķināts tā, lai pārspētu visas tā laika ātrākās jahtas jebkuros apstākļos. Katamarāna apraksts un foto ar ūdens slēpotāju aizmugurē tiek publicēts lielākajā ūdenssporta žurnālā un aizsāk daudzkorpusu jahtu būvi burāšanas pasaulē aiz “dzelzs priekškara”.

1964. gads. Olimpiskā komiteja apspriež “B” klases katamarānu un to iekļauj PSRS čempionāta programmā. Aldis un Vilnis uzbūvē pirmo sacensību jahtu un atved Latvijai sudrabu reizē ar PSRS Sporta meistaru titulu. Nepārspēta paliek Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) jahtu rūpnīcas komanda, kuriem pieeja labākiem materiāliem. Pēc gada divi jauni Latvijas “B” klases katamarāni atved PSRS sudrabu un bronzu. Zelts Maskavai, kuri izmanto visu labāko, kas pieejams šajā valstī.

1966. gads. Uzbūvēts pirmais jūras katamarāns ar guļas vietām korpusos un diviem paralēli izvietotiem mastiem. Pirmie garākie braucieni atklātā jūrā.

1968. gads. Uzbūvēts jūras katamarāns “Kaupo” pēc klasiskās shēmas ar galveno kajīti uz klāja. Katamarāns projektēts maksimālam ātrumam un komfortam jūras sacensībās un tā konstrukcijā apvienota visa iepriekšējā pieredze.

Pēc gada tiek uzstādīts spārnveida masts un lielāks buru laukums un vairākus turpmākos gadus “Kaupo” ir pārāks jebkurā konkurencē. Arī sezonā nobraukto jūdžu skaits ir lielākais. Jau būves gaitā apkatamarānu izveidojas plašāks burātāju loks, no kuriem Viktors turpmāk strādā pie daudzkorpusujahtuhandikapa un apmērīšanas. Pēteris uzņemas PR.

1969. gads

Kad saņemti vairāki “Kaupo” pirkšanas piedāvājumi, tiek noorganizēta jūras katamarānu profesionāla būve. Aldis Eglājs atstāj arhitekta darbu un uzņemas vadību. Rīgas Centrālajā jahtklubā apvienojas jaunu zinātnieku un inženieru grupa daudzkorpusu jahtu problēmu izpētei, izmantojot Rīgas tehniskās universitātes materiālu pretestības laboratoriju un datorus. Sērijveida būvei izstrādāts katamarāns “Gauja” ar vaļēju klāju un kajītēm korpusos, ar ķīļveida dibenu bez švertiem un vienkāršotu konstrukciju lētai sērijveida būvei. L=8.9m, B=5.1m, S=40m2

1970. gads.

Pirmais pasūtītājam būvētais katamarāns apgāžas pirmajā braucienā. Spēcīgā vēja brāzmā maz pieredzējusī komanda neatbrīvo cieši ievilktās buras un sākusies vētra apgāzto katamarānu sadauza uz piekrastes akmeņiem. Negadījums tiek plaši aprakstīts presē. Pasūtījumi tiek anulēti. Uzsākts darbs pie daudzkorpusu jahtu drošības problēmas. Divu “Gauju” būvi uzsāk amatieri.

1972. gads.

Uzbūvēts pirmais 40’ katamarāns “Gemini”. L=12.1m, B=7.3m, S=90m2. Aprīkots ar paceļamiem švertiem, spārnveida mastu, oriģinālu autopilotu un drošības sistēmu pret apgāšanos, kas pie bīstama sagāzuma automātiski atbrīvo buras. Ar divu cilvēku komandu, Alda un Pētera pārmaiņus vadīts, “Gemini” piedalās lielākajās PSRS jūras sacensībās un 90 jahtu konkurencē pirmais finišē visos etapos. Atjaunojas un turpmāk strauji aug interese par Latvijas katamarāniem.

1973. gads.

Parādās pieprasījums pēc lielākiem katamarāniem un tiek izstrādāts projekts sērijveida būvei “Venta” L=11m, B=7m, S=80m2. Tā ir komfortabla, droša par mērenu cenu un ātrumā pārspej labākās vienkorpusa jahtas. Venta kļūst populāra un sacensībās veido daudzkorpusnieku grupu, kura turpmāk sacensībās finišē pirmā

1974. gads

Tiek uzbūvēts 44’ katamarāns, kas projektēts sacensībām OSTAR L=13.2m, B=8.1m, S=140m2.. Šīs ir augstākās grūtības pakāpes sacensības, to distance šķērso Atlantijas okeānu, jahtas komandā ir viens cilvēks un tās notiek ik pa četriem gadiem. Jaunās jahtas konstrukcijā ir ietverts viss labākais, kas tajā laikā pieejams. Būve un pirmās sacensības atspoguļotas TV filmā “Meklēt vēju”. Nolaižot ūdenī jauno katamarānu, to sagaida vecākie brāļi – “Ako”, “Gemini”, “Vikings”, “Kaupo”. Krustmāte Māra sasit šampanieti un nosauc jaunpienācēju “Centaurus” vārdā. Turpmāk Valdis patstāvīgi uzbūvē otru šī projekta jahtu “Kaupo II” un kā tās kapteinis ir pirmais pasaules apbraucējs no Latvijas, Māra ir pazīstama teātra režisore

1975. gads

“Centaurus” tiek gatavots sacensībām. Tiek mērīta stabilitāte, pārbaudīts buru atlaišanas ierīce reāla brauciena apstākļos un izmērīts maksimālais ātrums, kas 200m distancē ir 24.9 mezgli. Gada lielākajās sacensībās “Centaurus” ir tālu priekšā visiem konkurentiem. Atļauja izbraukt no PSRS dalībai transatlantiskajās sacensībās OSTAR netiek saņemta.

1978. gads.

Tiek uzbūvēts pirmais sērijas Centaurus38 katamarāns L=11.5m, B=7.4m, S=100m2. Turpmākos gados tas kļūst visizplatītākais PSRS jūras daudzkorpusnieks un ir daudzu sacensību uzvarētājs.

1981. gads

Latviju sasniedz ziņa par iespēju uzstādīt jahtu ātruma rekordus. Tā ir vienīgā iespēja Latvijas jahtu būvētājiem salīdzināt savas iespējas ar konkurentiem aiz “dzelzs priekškara”. Tiek izstrādāta jauna koncepcija un uzbūvētas divas pirmās jahtas, viena glisējoša, otra ar zemūdens spārniem, abas ar slīpam planējošām burām. Izmēģinājumos atklājas galvenā šāda tipa jahtu problēma – stabilitāte.

1982. gads

Stabilitātes problemai ir atrasts risinājums un trešā rekordiem buvētā jahta “Centaurus I” uz zemūdens spārniem ir stabila. Ķīšezerā pie Rīgas tiek ierīkota “clock face” distance ar 12 kanāliem 500m garumā. Pirmajās ātruma sacensībās Alda vadīts “Centaurus I” pārliecinoši pārspēj vindserferus un sasniedz labāko ātrumu 27.0 mezgli, kas pārsniedz oficiālo pasaules rekordu “A” klasē.